27.03.2015 18:48

                 Diena un nakts vienā garumā, skaļas ir pirmās gājputnu balsis naktīs, sniegpulksteņi  un vizbulītes piesaulītē... un atmiņā sliežu dunēšana, aizrestoti vagoni un tāls sāpju ceļš, kurā pazuda nākotne, tika izšķirtas ģimenes un zaudēti tuvinieki.

Trešdien, 25. martā, Vaiņodes novadā izsūtītie ļaudis tika pieminēti dzelzceļa malā pie akmens „Piemiņai un cerībai” un  deportēto  piemiņas vietā Embūtes pagasta  centrā.  Starp pūpolu, sniegpulksteņu, tulpju un narcišu pušķiem dega sveces. Klātesošos uzrunāja Vaiņodes novada domes priekšsēdētājs  Visvaldis Jansons, iezīmējot tiltu  starp pagātnes notikumiem un nākotnes cerību. Goda sardzē stāvēja Vaiņodes vidusskolas jaunsargi un instruktors Andris Ceriņš, piemiņas dzeju runāja 8. klases puiši Deivids Vaitkus, Niks Davidenko, Deniss Pumpurs, Kristers Plūme, Andis Ķeizars, Jurģis Strēlis.

Pēcpusdienā piemiņas brīdis turpinājās Embūtes tūrisma informācijas centrā, kur aizpērno braucienu  uz Magadanu un Susumanu fotogrāfijās atcerējās aktieris Ēriks Vilsons, kurš kopā ar Dzintras Gekas filmēšanas grupu un vēl citiem „Sibīrijas bērniem” savu bērnības zemi skatīja pieaugušo acīm. Ekspedīcijas dalībnieki mēģināja atcerēties un atrast vietas, kur piedzimuši, dzīvojuši, aizvadījuši savas bērnības gadus, sameklēt izsūtījumā apbedīto tuvinieku atdusas vietas. Dziļi personīgi katram un mums visiem mākslinieks runāja savas mammas Zentas Vilsones (pseidonīms Sarma) dzeju  Latvijai.

                Visi ar interesi  noskatījās  Vaiņodes novada domes priekšsēdētāja  Visvalda Jansona  un  Oskara Zvejas videointerviju ar izsūtītajiem vaiņodniekiem Voldemāru Mikālu un Birutu Streļņikovu.

Pēcpusdiena turpinājās atmiņu sarunās pie tūrisma centra saimnieces Dinas Ziemeles sarūpētās tējas tases.

<Attēlu galerija - šeit>