12.11.2012 17:40

Valsts svētku nedēļa mūsu skolā sākās Lāčplēša dienas priekšvakarā 8.  novembrī, kad 2. stāva foajē tika atklāta fotogrāfes Kultūras koledžas studentes Evitas ĀBELES personālizstāde „ - 30 tūkstoši”, kur  dokumentālās fotogrāfijās fiksētas skumjās Latvijas lauku ainas, ko aiz sevis atstājuši aizbraukušie.

Pēc Latvijas Republikas Centrālās statistikas pārvaldes datiem 30 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju 2011. gada laikā emigrējuši uz citām valstīm. Visticamāk uz neatgriešanos. Katru nākamo gadu iedzīvotāju Latvijā paliek aizvien mazāk. Tie ir tikai skaitļi, taču, vai mēs apzināmies, ko patiesībā nozīmē Latvijas „iztukšošanās” un kādu iespaidu tā atstāj uz katru no mums, palicējiem?

„Mans mērķis nav pamācīt vai nosodīt, palikšana vai aizbraukšana vienalga ir katra paša ziņā. Es aicinu cilvēkus nesteidzīgi aplūkot šo izstādi un uzdot sev dažus būtiskus jautājumus: ko man nozīmē Latvija? Vai tiešām es neko nevaru darīt, lai lietas mainītos? Un vai tiešām dzīve Īrijā vai Vācijā ir tik ļoti labāka par dzīvi šeit? Mums jāzina, kas mēs esam, lai zinātu, kurp mums doties”, tā par izstādi stāsta tās autore Evita Ābele.

Fotogrāfe dokumentējusi pamestas vietas Embūtes pagastā, Kurzemē, vienā no skaistākajām vietām Latvijā, kas pamazām zaudē savu skaistumu, atdodot kādreiz rūpīgi koptos laukus un mājas dabas spēkam. Daļa šo māju iedzīvotāju ir pārcēlušies uz dzīvi lielajās pilsētās, daļa – uz citām valstīm, bet vairums vecāka gadagājuma cilvēku atstājuši šo pasauli pavisam. Izstāde rosina pārdomāt divas šobrīd tik aktuālās problēmas – lauku iedzīvotāju pārcelšanos uz pilsētām un emigrēšanu uz citām valstīm, atstājot Latvijas laukus teju neapdzīvotus, un izvērtēt katram savas iespējas mainīt šo situāciju. Tajā pašā laikā autore aicina ielūkoties arī iznīcības savādajā estētiskumā, kur nevalda haoss, bet gan īpatna kārtība.